Attēla histogramma
 | Attēla histogramma jeb attēla krāsu intensitātes histogramā tiek norādīts tanī ietverto pikseļu skaits. Attēla histogramma raksturo attēla īpašības. Bieži tieši segmentētā objekta histogramma visprecīzāk raksturo objektu, nosakot tā vizuālo atšķirību no cita objekta. |
Vispārīgā gadījumā krāsu intensitāti intensitātes apgabalā [0,L-1] var aprakstīt kā funkciju:
,
kur rk - ir k-tais krāsu līmenis un nk ir pikseļu skaits ar konkrētu krāsas intensitāti.
Biežāk datorredzes gadījumā lieto normalizēto histogrammu:
Šajā gadījumā normalizēta histogramma raksturo varbūtība, kāda ir iespējama kad konkrēta krāsa parādīsies.
Pelēkas krāsas (8bitu) attēla histogramma satur 256 dažādas krāsas. Ja histogrammas lielākās vērtības ir koncentrētas grafika kreisajā pusē, attēls ir tumšs (satur daudz melno toņu), ja labajā pusē, tad attēls gaišs.
Attēla histogramma ir viens no pamat lielumiem, ko izvēlas nosakot sliekšņa vērtību dažādām attēla funkcijām, piemēram attēla segmentācijai, nosakot kontūras. Tāpat histogrammas funkcija raksturo attēla dabu.
Bieži tiek izmantota kumulatīvā histogramma. Tā tiek veidota konkrētam attēla apgabalam. Veidojot jaunam attēla apgabalam, tiek palielināts līmeņu skaits. Ja attēls tiek sadalīts k apgabalos, tad šajā gadījumā līmeņu skaits histogrammā būs [0,kL-1].
Iegūstot attēlus ar dažādām iekārtām, pat viena ražotāja divās iekārtās iegūtie attēli ir atšķirīgi. Attēli var būt atšķirīgi arī dažādu ēnojumu dēļ. Lai attēli būtu līdzīgi, tas ir sakristu krāsas, tie ir jāvienādo – tas ir jāatrod funkcija, kas nodrošina abu attēlu līdzību:
Šajā gadījumā h_i ir krāsu histogramma no iekārtas i uzņemtā attēla, un h_k no iekārtas k uzņemtā attēla, f(h_i,h_k ) ir kalibrācijas funkcija. Kalibrācijas funkciju iegūst salīdzinot vienu un to pašu attēlu un atrodot atšķirības funkciju starp tiem. Šo funkciju tad izmanto arī apstrādājot nākošos attēlus. Biežākie gadījumi ir krāsu nobīde, taču ir iespējamas arī atšķirības pašā krāsu histogrammā (attēls tiek veidots no nepilnas krāsu skalas).